Pašlaik viena neliela projektiņa ietvaros esmu pieķērusies (un jau arī pabeigusi) recepšu tulkošanu, precīzāk - veģetāro ēdienu recepšu tulkošanu. Par brīnumu, man pat radās vēlēšanās padarboties pie plīts!

Pirmkārt, biju pārsteigta, ka veģetāriešiem pieejami un “atļauti” tik daudzi garšīgi un interesanti ēdieni! Līdz šim laikam biju stereotipu ietekmē, ka veģetārieši grauž salātlapas un uzkož kādu svaigu gurķi. Bet te, tulkoju un jūtu, ka bez maz vai siekala jānotecina, ciik fantastiski sautējumi, sacepumi, mērces un citi ēdieni pagatavojami pilnīgi bez gaļas!

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Šodien Ķīpsalas hallē notika ikgadējais World Fitness Federation rīkotais Eiropas kauss fitnesā, pirmais lielais Federācijas pasākums šogad, turklāt atkal - Rīgā.

Man jau tā apmeklēšana ir kļuvusi par obligātu tradīciju, tāpēc, neskatoties un puņķošanos un ne pārāk labo pašsajūtu nolēmu tradīcijas nepievilt.

Pasākums, kā jau vienmēr, ar saviem plusiem un mīnusiem.
Ceru, ka kādreiz tiks sakārtotas tīri tehniskas lietas - piemēram, katru gadu vismaz dažiem dalībnieki netiek pie uzstāšanās tikai tāpēc, ka aparatūra nevar nolasīt disku; un kas tas vispār par stulbumu, ka pirms katra priekšnesuma tiek mainīti diski? - par mp3 viņi laikam vēl neko nav dzirdējuši?…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Uhh, kaut kā galīgi neiet uz priekšu mans tievēšanas maratons. Esmu jau sabēdājusies galīgi…

Viss sākās ar tīri fizioloģiskas dabas pārtraukumu sportošanā, kam pievienojas tīri fizioloģiskas dabas apetītes kāpums. Tad vēl pievienojās personīgas neveiksmes un sīkas/ne tik sīkas problēmas, kas vispār atsit jebkādu vēlmi darboties un kustēties no vietas. Diemžēl, kad jūtu uzmācamies depresīvu noskaņojumu, man nezūd apetīte - tādā ziņā apskaužu tos, kam pie slikta garastāvokļa zūd gribēšana ēst. Tam visam seko dabisks imunitātes kritums, kura rezultāts - temperatūra, iesnas, piepampušas mandeles, briesmīgas iesnas un bezspēks… Te nu es esmu - tāda, nekāda. Bet man ļoti nepatīk slimot.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Uhh, nu jau pagājusi gandrīz nedēļa, kopš vairs nepierakstu apēsto.
Pašai, protams, žēl un bēdīgi, bet neko darīt.
Laikam jau tomēr noslēpums slēpjas līdzsvarā, nevis straujos lēcienos… Te nu arī es padevos kārdinājuma priekšā…

Viss sākās pagājušo sestdien, kad atgriezās mans dārgais - aizgājām vakariņās - nebūt ne veselīgās vai diētiskās. Tad nākamajā dienā mājās bija jāpasūta pica, pēc pāris dienām atkal. Gaļa noteikti jāēd vairākas reizes dienā, katru reizi ar kādām piedevām vai maizīti.
Protams, nelikšu jau vīrietim mocīties badā, tikai diemžēl nemāku skatīties kā kāds ēd - prasās sastādīt kompāniju.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Viss tas, ko mēs iedomājamies, pārvēršas domu putekļos, kas aizlido visumā. Tas, ko mēs pasakām skaļi, pārvēršas domu smiltīs, un arī nokļūst visumā. Šie mirdzišie puteklīši un smiltis tur kondensējas, sublimējas un tad, kad kādas domas putekļu nasta ir palikusi par smagu, un debesis to vairs nespēj noturēt, tā beidzot krīt lejup… Šurp, pie tā, kurš viņu iedomājis un izteicis… Un piepildās…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Mmm, kā man patīk šie sestdienu rīti! Īpaši pēc tik aktīvi-atraktīvām piektdienām, kāda bija vakar!…

Tā laiskā sajūta, kad pamostoties nesaproti - esi slima vai vesela, tāda patīkami apdullusi vari netraucēti gulšņāt, pārdomājot dienas plānu un pārskatīt izdarīto. Muskulīši vēl patīkami iesāpas - vai nu no pēdējo dienu sportošanas, vai nu no vakardienas ūdens aktivitātēm; uz ķermeņa (kā jau parasti) ir parādījušies daži jauni, nenosakāmas izcelsmes zilumi, bet prātā dzimst doma par atslodzes dienu šodien. Tas tiešām derētu pēc ekskursijas pīrādziņu izvirtībām. Tikai kuņģītis jau rūc pēc brokastīm, un nezinu, vai labā doma neizkūpēs gaisā, pirms tikšu pie ledusskapja.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Tādā “Kārtīgā Ekskursijā” laikam nebija būts kopš vidusskolas laikiem!

Tikai diemžēl ekskursija un veselīgs, ieturēts uzturs ir divas nesavienojamas lietas. Par laimi, tas arī ir vienīgais negatīvais pasākuma aspekts. Tātad - brokastīs šķēle cūkgaļas ar svaigiem gurķiem, vakariņās trīs šķēlītes uz ātru roku uzceptas desas, bet starp brokastīm un vakariņām…! Kādi pieci speķa pīrādziņi, garšīgi ķimeņu cepumiņi, noteikti kāda bulciņa, šķiņķis, siera nūjiņas un pavisam neliels gabaliņš kūkas piedevām - kā jau tas notiek, kad visi, tikko iekāpuši autobusā, velk ārā no somām un dāsni dalās ar visu to, kas paņemts līdzi. Protams, vēl jāpierēķina zināms daudzums vīna, šampanieša, konjaka un vodkas…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Tomēr forši, ka ir tāda sieviešu diena!
Lai ko saka par “padomju” vai “komunistu” svētkiem, es izliekos nedzirdot - padomju laikus atceros stipri miglaini, tādēļ 8.marts man saistās nevis ar politiku, bet gan ar ziediem un smaidošām sievietēm.

Un, lai arī publiski tik daudz diskutēts par šo svētku nepieciešamību, es šodien saņēmu papildus prieka devu - apsveikumi gandrīz tik pat lielā daudzumā kā dzimšanas dienā, taču, iespējams, pat personīgāki par “daudz laimes dzimšanas dienā” - komplimenti, atzīšanās, arī dāvaniņas - nu brīnišķīgi! Turklāt pat no tādiem cilvēkiem, kas, kauns atzīties, bija aizmirsti…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Putniņi čivina, smukais, kraukšķīgais sniedziņš ir pārvērties par riebīgu žļuru. Pavasaris, vārdu sakot.