Vienkārši fantastiski! Izskatās, ka pavasaris ir sācies pa īstam un kādu laiku mūs vēl priecēs! Silta saulīte, maigs vējiņš, un gaiss smaržo TĀ, ka vienkārši gribas iemīlēties… vai, piemēram, basām kājām skriet pa pļavu… vai vismaz izdarīt kaut ko patīkamu, bet mazliet traku…

Uz šīs priecīgās nots es atkal saņēmos pasportot. Mans lielais ikdienas bonuss - 15 minūšu ceļš līdz transportam, mani arī beidzot sāk priecēt, jo nav jābrien dubļi. Tagad varu uzlikt austiņas un tipināt ar prieku.

Tā kā vakarpusē trenažieru zāle bija piebāzta, sapratu, ka ne “augšu”, ne “apakšu” trenēt šodien nevēlos, citādi sanāktu stāvēt garās rindās, bet rindas man nepatīk. Paliku pie aerobās slodzītes, šoreiz uz stepera. Rezultāts mani pašu pārsteidza - es izturēju apaļu STUNDU! Laikam jau tas pavasaris (vai pusdienlaika karbonāde) zināmu iespaidu atstāj… Notipināju stundu un vēl jutos dzīvotspējīga - nekādu reiboņu, miglas gar acīm, nekā - pašsajūta vienkārši super! Toties treniņtērps slapjš līdz pēdējam diegam, atnākot mājās varēju izžmiegt dažas piles! Pēc tam vēl dažas presītes, pastaipīšanās, papļāpāšana ar paziņām un daudz, daudz enerģijas. Kopumā nostaigāju 400 kalorijas.

Mājās gāju gandrīz skriešus, palēkdamies, dažus centimetrus virs zemes. Laikam tāda izsviedrēšanās plus veiksmīga diena palīdz visu slikto aizvadīt prom. Jūtos viegla kā pūciņa un neparasti enerģiska. Bet svari (malači) joprojām rāda tos pašus 62 kilogramus, ko vakar…