Nu kopš pēdējā ieraksta esmu laimīgi saņēmusies un pārmaiņas atkal pamazām iet uz labo pusi! Šorīt bija 57.5 kilogrami uz svaru skalas, apmēram tāpat kā lielāko daļu pēdējo rītu. Plus vēderiņš no rītiem izskatās smuki plakans un vispār - kaut kā vēl turas tā apņemšanās, ka rezultāts būs.

Tātad - par ēšanu - mana diēta darbojas tīri labi. Vislielākās problēmas ir vakarā, it kā cenšos pēdējo sātīgo maltīti ieturēt ne vēlāk par astoņiem vakarā, bet, tā kā gulēt parasti ātrāk par pusnakti nesanāk aiziet, sanāk vēl kaut ko iekost, lai nav jāsēž tukšu vēderiņu.

Parasti ar vieglām un veselīgām lietām nepietiek, gribas “piesiet dūšu” kaut ar mazumiņu kaut kā stiprāka. Tad nu sanāk paķert kādu saujiņu sāļo cepumiņu vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet tā laikam arī ir vienīgā lieta, pie kā vairāk jāpiedomā un laicīgi jāsagatavo kaut kas relatīvi nekaitīgs tādiem brīžiem. Visādi citādi ar ēšanu iet labi, gribētos tikai mazliet biežākas, bet mazākas ēdienreizes, bet nu diemžēl dienas režīms ievieš savas korekcijas.

Ir vēl viens pozitīvais jaunums - es esmu mājās sākusi vingrot!
Nu varbūt par gluži vingrošanu to vēl nevar nosaukt (līdz 2dienai noteikti vēl nevarēja), bet nu vismaz mājās esošās hanteles tika sadalītas sastāvdaļās, lai tās šad tad pacilātu, nevis tikai pastumtu dziļāk zem dīvāna.

Tāpat nopirku ļoti labu grāmatiņu par vingrojumiem sievietēm - it kā nekā jauna, taču dažreiz vajag, lai viss tā glīti, pārskatāmi un saprotami ir sakārtots, tad arī ar laiku savākšos kaut ko sistemātiskām padarboties. Pagaidām pietiek ar pastaipīšanos, nelielu un hantelīšu pacilāšanu un no aizvakardienas - arī velotrenažieri, kuru es beidzot esmu nopirkusi!

Nu ja - beidzot saņēmos, lai arī jau pāris gadus gribēju. Tā kā ikdiena man ir diezgan saspringta un tīri reāli uz sporta zāli aiziet tik regulāri, cik gribētos, nesanāktu, nolēmu, ka jānopērk kaut kas, ar ko man patiktu mājās garajos ziemas vakaros padarboties.
Pasūtīju, saņēmu, saskrūvēju (pati!) un kopš otrdienas minos.

Pirmo laiku, vismaz līdz šonedēļas beigām ir plānā pastrādāt tā pamazām palēnām, lai ķermenis un sirsniņa atcerētos, kas tas vispār ir un tad jau pamazām varēs palielināt gan grūtības pakāpi, gan pulsu, gan treniņu ilgumu.
Šonedēļ minos 25 minūtes katru vakaru ar pirmo grūtības līmeni, vidēji ap 60 apgriezieniem minūtē, pulsu turot 110-120x’ robežās.
Pamazām pāriešu uz lielāku pulsu un ilgumu, lai tauciņi kūst un sirds norūdās.

Starp citu, vakar pēc mīšanās atkal pastaipījos, uztaisīju pāris presītes, mazliet pacilāju hantelītes visos virzienos (kopā sanāca tikai 25+15 minūtes), bet tā sajūta! Sapratu, ka to foršo silto un atsperīgo sajūtu var dabūt arī mājās!
Un šorīt pamostoties, man pat bija mazliet jutīgi muskulīši - vienkārši super!

Šodien tātad trešā treniņa diena.
Pagaidām visu daru lēni, mierīgi, neko nesasteidzot (to gan ir grūti brīžos, kad uznāk iedvesma), bet tā, lai neapnīk jau pēc pāris nedēļām un rezultāti būtu arvien labāki visādā ziņā.

Un jā - pavisam aizmirsu - nopirku arī neoprēna šortus. Nolēmu, ka tas būtu prātīgāk nekā mēģināt ietīšanos pārtikas plēvē. Tādi melni, biezi gumijoti, mugurā izskatās visnotaļ smieklīgi, bet pēc braukšanas ar velotrenažieri attiecīgās “zonas” ir labi iesilušas un pasvīdušas.
Cerams, ka solītais percelulīta un taukus šķeļošais efekts izrādīsies patiess. Tā kā man būs vēl viena lieta, par kuras iedarbību pastāstīt.