Nu ko - pirmā atslodzes diena izturēta!

Biju plānojusi no rīta ilgāk pagulēt, lai nebūtu ilgi jāmokas bez brokastīm, taču ir cilvēki, kam vienmēr man jāpiezvana visnepiemērotākajā brīdī - tā arī šoreiz - pamodināja mani stipri paagri. Nu nekas, iedzēru savu zarnu skrubi, pašiverēju pa māju, sadarīju diezgan daudz dažādus sīkus darbiņus, kam parasti neatliek laika. Ik pa brīdim iedzēru mazliet ūdens vai tējas krūzīti un pilnīgi nemanot jau bija pulksten 1:03 dienā, no kura pilnīgi legāli varēju atsākt ēšanu.

Palēnām sāku taisīt brokastis - divas plānas cūkgaļas šķēlītes ar svaigu gurķi, kamēr tās bija gatavas, jau bija gandrīz divi dienā un es jutos tikai malziet izsalkusi un pat ļoti enerģiska. Vispār mana iedvesma vēl mani nav pametusi un šodien bija kārtējā labi izdevusies dieniņa, darbi iet uz priekšu un viss notiek!

Domāju, ka 24 stundu atslodzi nākamreiz būs grūtāk izturēt, bet ar tēju un kādiem pāris auglīšiem vai kaut ko tik pat vieglu tas nemaz nešķiet neiespējami. Nākamā atslodze tām, kas pievienojas - no 6.februāra 17:44 līdz 7.februāra 17:44.

Tātad, te būs arī mana šodienas ēdienkarte:

• Vēlās brokastis - divas plānas cūkgaļas karbonādes šķēlītes, tvaicētas ar vidusjūras garšvielām un kečupu (izdevās super garšīgas!) un palielu kaudzīti svaiga gurķa.
• Pusdienas - zaļais ābols un trīs zefīriņi.
• Launags - pusīte tomātu zupas.
• Vakariņas - otra pusīte tomātu zupas ar šķēlīti saldskābmaizes. Atzīšos, šodien bija milzīgs slinkums taisīt kaut ko “prātīgāku”, tāpēc atkal iztiku ar fiksajiem variantiem.
• Naksniņas tiek pašlaik ieturētas - kārtējā (nu jau neskaitāmā) tējas krūze ar pildītajiem prjaņikiem.

Pirms gulētiešanas iedzeršu otrreiz EcoColonu. Vēl īsti neesmu izlēmusi, kā un kad to dzert. Pašlaik domāju, ka pietiks ar divām reizēm dienā - pirms brokastīm un pirms vakariņām vai arī gulētiešanas. Jāpaeksperimentē un jāatrod piemērotākais variants. Bet vispār pirmais iespaids par preparātu tīri pozitīvs, vismaz neko sliktu nevaru pateikt. Esmu pret dažādiem caurejas līdzekļiem un vispār agresīviem preparātiem, tāpēc izskatās, ka šis būs tas, kas tieši varētu palīdzēt zarnu darbību normalizēt ilgtermiņā.

* * *

Tāpat šodien kārtējo reizi paminos ar velotrenažieri - 40 minūtes ar pulsu 120-130 sitieni minūtē. Pēc tam, protams, kārtīga izstaipīšanās, dažas vēderpresītes un pietupieni tonusam. Īstenībā tikai dažas dienas pagājušas, kopš atkal “braucu”, bet momentā var redzēt rezultātus un atšķirības, īpaši kāju muskuļos - tie ātri vien paliek stingrāki.

Pirms laika apkopoju “bilanci” par 2007.gadā nobraukto, pašai bija intersanti paskatīties, ko pa pāris mēnešiem var paveikt. Te tiešām ir saskaitīts tikai tas, ko nobraucu uz sava trenažiera kopš tā nopirkšanas. Tātad - ņemot vērā manas slinkuma un visādas citādas pauzes - 2007.gadā:

• minos 39 reizes
• nodarbības ilga no 25 minūtēm un 1.līmeņa sākumā līdz 40 minūtēm un 3.līmenim beigās
• kopā tas bija 1255 minūtes jeb gandrīz 21 stundu
• tika patērētas 11 280 kilokalorijas, kas atbilst apmēram spainim manas iemīļotās marmelādes
• nobraukti tika 497,7 kilometri, nav slikti, ne?

Šis gads gan vēl ir tikai sācies, bet vismaz tas ir sācies ar pozitīvu atkarību no paveiktā un iedvesmu (kas man pilnīgi noteikti ir svarīgākais) turpināt, tā kā rezultāti neliks vilties!