Nu ja, šodien solārijā, smērējoties ar krēmu, izteicu pati sev papildus komplimentu - par tiem daudzajiem komplimentiem, ko pēdējā laikā saņemu. Iesaku jums arī tā darīt biežāk.

Uh, un pēc pagājušās nedēļas pauzes turpinu pamazām vingrot. Atkal atliek nobrīnīties, cik ātri var pazaudēt formu - atkal viss jāsāk no gala…

Vakar bija pirmā reize pēc pārtraukuma - trenēju kājas. Sāku ar diezgan agresīviem pietupieniem, pēc tam vēl kārtīgus izklupienus, kā jau pienākas, kad uz tevi skatās simpātiski jaunekļi. Beigās, pēc puses no trenažieru zāles programmas izpildīšanas atkal sajutos čābīgi - galva te reibst, te nereibst, te atkal reibst.

Nolēmu sevi nemocīt, pasēdēju mazliet, atpūtos, pirtī arī iegāju tikai uz minūtēm piecām. Laikam viss tāpēc, ka brokastis bija sen, pusdienas vēl nebija pienākušas un pietrūka degvielas…

Šodien gan jau gāja stipri labāk - rokas trenēt negribējās, izlēmu uztaisīt tādu vieglāku kardiotreniņa dienu. Pusstunda uz steperīša, tad mazliet vēderpreses vingrojumu, tad vēl desmit minūtes uz velosipēda. Jutos pēc treniņa ļoti labi, kas zin, varbūt puse šokolādītes kādu brīdi pirms tiešām mani atdzīvināja.

Pirts, kā jau neatņemama pēc-treniņa sastāvdaļa, šoreiz arī nebija pārkurināta, varēju atpūsties, izstaipīties… Pēc vakardienas kāju treniņa un šodien stepera jau jūtu patīkamās sajūtas muskulīšos. Varu iedomāties, kā tad būs rīt.