Tiem asprāšiem, kas apjautājas, vai no saviem tablešu eksperimentiem vēl neesmu atdevusi galus, varu atbildēt - tepat vien esmu. Pavisam dzīva. Un tablešu eksperiments neizdevās tik veiksmīgs, kā bija plānots - drīz pēc lietošanas sākuma smagi saaukstējos, pāris nedēļas noslimoju un visu šo padarīšanu nācās piespiedu kārtā pārtraukt.

Kas vēl labs pa šo laiciņu noticis?

Pirmkārt, ir izturēta ilgā, garā, mokošā septiņu eksāmenu sesija - patiesībā sanāca astoņi, jo vienā (tajā grūtākajā) pamanījos izkrist…

Tagad man beidzot ir vasaras brīvlaiks, esmu izbraukājusi laukus, mazliet nosauļojusies, mazliet paskraidījusi svaigā gaisā, palēkājusi uz batutiem un paspēlējusi badmintonu… Vārdu sakot, tādas vidēji aktīvas dienas, bet vismaz tās ir manas BRĪVdienas!

No rītdienas gan visi lielie prieki beidzas, jo nāksies mazliet pastrādāt un nopelnīt naudiņu (tai, kā jau parasti, jau ir izdomāts pielietojums), un vispār izskatās, ka līdz augusta vidum būšu ierakusies papīru kalnos un smagi strādāšu.

Toties, kas zin - uz rudeni būs jāsāk atkal sportot, ievērot diētu un nomest pēdējos liekos kilogramus.

Kā ar tievēšanu veicas tagad?
Nav ne vainas - svars turas starp 59 un 60 kilogramiem un tas nav nemaz tik slikti, ja ņem vērā, ka ēdu diezgan zvērīgi un sporta zālē jau laikam aizmirsuši, kā es izskatos. Un kaut kā šovasar vairāk kārojas gaļu, nevaru pārtikt tikai no arbūziem un zemenēm, kā tas veiksmīgi sanācis citus gadus…