Rīts, protams, atkal iesākas burvīgi, taču dienas darbu saraksts uzreiz pavēsta, ka nav cerību izbrīvēt laiku vingrošanai.

Dienas galvenā vērtība bija diendusa, tas arī viss. Kuņģis, laikam jusdams manu stresu, atsakās normāli darboties, tādēļ apsolos rīt viņu pabarot kārtīgāk un nemocīt.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Cilvēks domā, dievs dara.

Tas, kas no rīta izskatījās pēc iedvesmojošas sestdienas, pēcpusdienā pārvērtās par nebeidzami ilgu un mokošu citu cilvēku problēmu risināšanu. Nervu šūnas neatjaunojas - šodien es vēl dažas zaudēju.

Sporta zāle, jāpiebilst netika apmeklēta, taču kājām nācās nostaigāt pieklājīgus attālumus. Tik un tā labāk izvēlētos pasportot.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Mmm, kā man patīk šie sestdienu rīti! Īpaši pēc tik aktīvi-atraktīvām piektdienām, kāda bija vakar!…

Tā laiskā sajūta, kad pamostoties nesaproti - esi slima vai vesela, tāda patīkami apdullusi vari netraucēti gulšņāt, pārdomājot dienas plānu un pārskatīt izdarīto. Muskulīši vēl patīkami iesāpas - vai nu no pēdējo dienu sportošanas, vai nu no vakardienas ūdens aktivitātēm; uz ķermeņa (kā jau parasti) ir parādījušies daži jauni, nenosakāmas izcelsmes zilumi, bet prātā dzimst doma par atslodzes dienu šodien. Tas tiešām derētu pēc ekskursijas pīrādziņu izvirtībām. Tikai kuņģītis jau rūc pēc brokastīm, un nezinu, vai labā doma neizkūpēs gaisā, pirms tikšu pie ledusskapja.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Tādā “Kārtīgā Ekskursijā” laikam nebija būts kopš vidusskolas laikiem!

Tikai diemžēl ekskursija un veselīgs, ieturēts uzturs ir divas nesavienojamas lietas. Par laimi, tas arī ir vienīgais negatīvais pasākuma aspekts. Tātad - brokastīs šķēle cūkgaļas ar svaigiem gurķiem, vakariņās trīs šķēlītes uz ātru roku uzceptas desas, bet starp brokastīm un vakariņām…! Kādi pieci speķa pīrādziņi, garšīgi ķimeņu cepumiņi, noteikti kāda bulciņa, šķiņķis, siera nūjiņas un pavisam neliels gabaliņš kūkas piedevām - kā jau tas notiek, kad visi, tikko iekāpuši autobusā, velk ārā no somām un dāsni dalās ar visu to, kas paņemts līdzi. Protams, vēl jāpierēķina zināms daudzums vīna, šampanieša, konjaka un vodkas…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Viss, esmu nelaimīga.
Gribu ĒST! Un daudz.

Šodien apēstais:

• Šķēle cūkgaļas + puse paprikas
• Lakto (kazeņu-melleņu, tikai 172 kcal)
• Puse milzīga bumbiera
• Divas baltās desas (Vispār zināt, kas tas ir?! Tās ir tādas desiņas ar sieru, kuras izskatās atbaidoši, bet garšo tīri labi ar noteikumu, ka slinkums pagatavot ko labāku)
• Bļodiņa frikadeļu zupas
• Twix. Aaa!!! 418 kcal!!! Šausmas! Un agrāk es tādus batoniņus varēju noēst pa pieciem dienā…

Saraksts garu garais, bet man gribas ēst. Snif-snif.
Ceru, ka nenomiršu badā.

Tomēr forši, ka ir tāda sieviešu diena!
Lai ko saka par “padomju” vai “komunistu” svētkiem, es izliekos nedzirdot - padomju laikus atceros stipri miglaini, tādēļ 8.marts man saistās nevis ar politiku, bet gan ar ziediem un smaidošām sievietēm.

Un, lai arī publiski tik daudz diskutēts par šo svētku nepieciešamību, es šodien saņēmu papildus prieka devu - apsveikumi gandrīz tik pat lielā daudzumā kā dzimšanas dienā, taču, iespējams, pat personīgāki par “daudz laimes dzimšanas dienā” - komplimenti, atzīšanās, arī dāvaniņas - nu brīnišķīgi! Turklāt pat no tādiem cilvēkiem, kas, kauns atzīties, bija aizmirsti…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Vispār jau iesākumam jāpiebilst, ka dzīvesveids man ir pietiekami kustīgs - biroja krēslus nedeldēju, daudz staigāju kājām - protams, ne brīvprātīgi - lai tiktu līdz tuvākajam transportam, man vien jānoiet aptuveni 12-15 minūšu garš gabaliņš. Un tā 2-4-6 reizes dienā.

Šodien pirmā diena sporta zālē pēc lielās pauzes. Esmu sastādījusi jaunu programmiņu, malziet smagāku, vairāk vingrojumu, taču pagaidām necentīšos to izpildīt maksimāli - tas vēl fiziski nav iespējams.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Hmm, pirmo reizi apzinātā mūža laikā esmu kārtīgi pierakstījusi visu, ko esmu apēdusi. Skaitīt kalorijas un nosvērt porcijas gan neesmu vēl morāli nobriedusi, lai cik iedvesmota arī nebūtu. Kas zin, varbūt ar laiku…

Putniņi čivina, smukais, kraukšķīgais sniedziņš ir pārvērties par riebīgu žļuru. Pavasaris, vārdu sakot.