Lai arī rīts likās apmācies un nejauks, pat taisījās uz lietu, ap pusdienlaiku sāka skaidroties un diena bija jāizmanto lietderīgi - devāmies nelielā raudzīgā izbraucienā uz Ventspili, apciemot govis.

Ekskursija izvērtās ļoti saulaina un jautra, izstaigājām pilsētas centru, piesmējām gotiņas, apskatījām jaunākās “dekorācijas” krastmalā, vārdu sakot, labi pavadījām laiku. Neskatoties uz to, ka visas fiziskās izdarības mazliet apgrūtināja augstpapēžu zābaki un svārki (ak, cik es esmu praktiska - nenopriecāties!), svaigs gaiss un jautrība darīja savu - rosināja apetīti… Te nu arī bija mans pirmais hot-dogs, pirkts benzīntankā mājupceļā. Bet to es sev piedodu.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Ai, šodiena ir vienkārši super!
Jūtos veiksmīga, ģeniāla, nu vienkārši visideālākā un gudrākā būtne pasaulē! Diemžēl panākumu sasniegšana laupa laiku sporta zālei un tamlīdzīgām lietām, taču pozitīvās emocijas laikam tomēr ir mazliet veselīgākas.
Vispār, atzīšos, visa tā apēstā ēdiena piefiksēšana ir ne tikai ļoti garlaicīgs, bet arī sarežģīts process, jo blociņš nekad nav pa rokai, ta kaut kas aizmirstas… Šķiet arī, ka tikko tiek apēsts vairāk nekā “vajadzētu”, kļūst kauns pierakstīt šo “milzīgo” pārtikas daudzumu, un beigās negribas darīt vispār neko.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Šodienas pārtikas atskaite:

• Brokastīs tradicionālās divas pastētmaizītes ar svaiga gurķa šķēlītēm
• Pusdienas ēdnīcā - panēta vistas fileja ar krabju salātiņiem
• 3 trifeles, ciemojoties pie bijušajām kolēģēm
• 1/2 Twix batoniņa kādu laiku pēc treniņa
• Vakariņās divas sieradesas ar svaigiem gurķiem

Tātad - par tām kārpiņām. Man laikam viņas ir galīgi atmaigušas, jācer vismaz, ka nav atrofējušās.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Tātad - šodien bija izdevusies pirmdiena. Visi plāni izpildīti, pašsajūta virs vidējā, garastāvoklis optimisma pilns. Parādās cerība uz viena sena, bet ļoti uzstājīga sapņa piepildījumu - pacelties spārnos… Trenažieru zāle atkal tiek izlaista (tas ir vienīgais, uz ko reaģē mana sirdsapziņa), diēta - tāda - nekāda. Taču tad, kad viss pārējais rit kā pa sviestu, tas pat nešķiet tik aktuāli.

Turklāt svari (laikam jau pēdējo dienu salīdzinoši trūcīgās pārtikas dēļ) rāda sen neredzētu skaitli - 62!!!

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Rīts, protams, atkal iesākas burvīgi, taču dienas darbu saraksts uzreiz pavēsta, ka nav cerību izbrīvēt laiku vingrošanai.

Dienas galvenā vērtība bija diendusa, tas arī viss. Kuņģis, laikam jusdams manu stresu, atsakās normāli darboties, tādēļ apsolos rīt viņu pabarot kārtīgāk un nemocīt.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Cilvēks domā, dievs dara.

Tas, kas no rīta izskatījās pēc iedvesmojošas sestdienas, pēcpusdienā pārvērtās par nebeidzami ilgu un mokošu citu cilvēku problēmu risināšanu. Nervu šūnas neatjaunojas - šodien es vēl dažas zaudēju.

Sporta zāle, jāpiebilst netika apmeklēta, taču kājām nācās nostaigāt pieklājīgus attālumus. Tik un tā labāk izvēlētos pasportot.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Tādā “Kārtīgā Ekskursijā” laikam nebija būts kopš vidusskolas laikiem!

Tikai diemžēl ekskursija un veselīgs, ieturēts uzturs ir divas nesavienojamas lietas. Par laimi, tas arī ir vienīgais negatīvais pasākuma aspekts. Tātad - brokastīs šķēle cūkgaļas ar svaigiem gurķiem, vakariņās trīs šķēlītes uz ātru roku uzceptas desas, bet starp brokastīm un vakariņām…! Kādi pieci speķa pīrādziņi, garšīgi ķimeņu cepumiņi, noteikti kāda bulciņa, šķiņķis, siera nūjiņas un pavisam neliels gabaliņš kūkas piedevām - kā jau tas notiek, kad visi, tikko iekāpuši autobusā, velk ārā no somām un dāsni dalās ar visu to, kas paņemts līdzi. Protams, vēl jāpierēķina zināms daudzums vīna, šampanieša, konjaka un vodkas…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Viss, esmu nelaimīga.
Gribu ĒST! Un daudz.

Šodien apēstais:

• Šķēle cūkgaļas + puse paprikas
• Lakto (kazeņu-melleņu, tikai 172 kcal)
• Puse milzīga bumbiera
• Divas baltās desas (Vispār zināt, kas tas ir?! Tās ir tādas desiņas ar sieru, kuras izskatās atbaidoši, bet garšo tīri labi ar noteikumu, ka slinkums pagatavot ko labāku)
• Bļodiņa frikadeļu zupas
• Twix. Aaa!!! 418 kcal!!! Šausmas! Un agrāk es tādus batoniņus varēju noēst pa pieciem dienā…

Saraksts garu garais, bet man gribas ēst. Snif-snif.
Ceru, ka nenomiršu badā.

Tomēr forši, ka ir tāda sieviešu diena!
Lai ko saka par “padomju” vai “komunistu” svētkiem, es izliekos nedzirdot - padomju laikus atceros stipri miglaini, tādēļ 8.marts man saistās nevis ar politiku, bet gan ar ziediem un smaidošām sievietēm.

Un, lai arī publiski tik daudz diskutēts par šo svētku nepieciešamību, es šodien saņēmu papildus prieka devu - apsveikumi gandrīz tik pat lielā daudzumā kā dzimšanas dienā, taču, iespējams, pat personīgāki par “daudz laimes dzimšanas dienā” - komplimenti, atzīšanās, arī dāvaniņas - nu brīnišķīgi! Turklāt pat no tādiem cilvēkiem, kas, kauns atzīties, bija aizmirsti…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Hmm, pirmo reizi apzinātā mūža laikā esmu kārtīgi pierakstījusi visu, ko esmu apēdusi. Skaitīt kalorijas un nosvērt porcijas gan neesmu vēl morāli nobriedusi, lai cik iedvesmota arī nebūtu. Kas zin, varbūt ar laiku…