Iedzimtība un liekais svars

Kāda ir iedzimtības loma liekā svara izplatībā? Rupji rēķinot, bērniem, kuru viens vecāks ir aptaukojies, ir 40% iespēja ciest no aptaukošanās, tiem, kuru abi vecāki ir aptaukojušies – aptuveni 80% risks aptaukoties dzīves laikā. Pieaug iespēja, ka mēs iegūsim līdzīgu ķermeņa uzbūvi un līdzīgu svaru. Pētījumi ar adoptētiem bērniem pierāda, ka lielākā daļa sasniedz savu bioloģisko vecāku svaru, būdami pieauguši. Tas varētu norādīt, ka mūsu organismam ir jau iepriekš noteikts optimālā svara punkts jeb dabīgais svars, kuru ķermenis cenšas sasniegt pieaugot. Tas ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik ātri mūsu organisms spēj sadedzināt uzņemtās kalorijas – un šis ātrums principā ir ģenētiski determinēts. Tā kā – ķermenim pašam ir savs viedoklis par to, cik viņam būtu jāsver.

Lai arī svara regulācijas mehānisms nav pilnībā izpētīts, ir izpētīts tas, ka ķermenis uztur savu dabisko svaru – plus mīnus 5-10 kilogrami – ņemot vērā, ka ēdam tikai tad, esam izsalkuši, apstājamies, kad jūtam sātu un regulāri nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm. Ja, piemēram, notievēšanas nolūkā nolemjam strauji samazināt uzņemto kaloriju daudzumu, ķermenis atbild ar vielmaiņas ātruma samazināšanu, lai kompensētu trūkstošo. Tieši tas ir „bumeranga efekta” izskaidrojums, kāpēc ar uzviju tiek atgūts iepriekšējais svars tad, kad beidz ievērot stingru diētu. Turklāt pēc katras šādas diētas optimālā svara punkts kļūst augstāks, un arvien mazāk ir cerību kļūt tik pat slaidai kā iepriekš.

Tāpat ir pierādīts, ka cilvēkiem ir dažāds sāta sasniegšanas līmenis, kas arī izskaidro ievirzi uz lieko svaru. Organismā ir vairāki mehānismi, kas regulē sāta sajūtu. 1994.gadā tika atklāta ķīmiska viela leptīns, ko izstrādā tauku šūnas jeb lipocīti. Šīs vielas koncentrācija organismā pieaug tad, kad pieaug tauku krājumu lielums un dod sāta signālu smadzenēm. Taču, lai arī leptīna līmenis organismā var būt normāls arī cilvēkiem ar lieko svaru un aptaukošanos, receptori, kas uztver tā signālus bieži vien ir mazjutīgi. Līdz ar to smadzenes neuztver signālu, ka ēsts ir pietiekami, vai uztver to tikai tad, kad leptīna līmenis jau ir stipri virs normas.

Vai tas nozīmē, ka nav jēgas cīnīties ar Māti Dabu? Lai arī iedzimtība ir spēcīgs un varbūt pat spēcīgākais faktors, kas nosaka lieko svaru – iedzimtība nav nolemtība. Iedzimtību var pārvarēt, ar mazliet vairāk piepūles un centības nekā citiem, taču tas ir iespējams.